Tas viss sākās tā: ar iniciatīvu par sava radinieka Paula Kalniņa, pirmskara Latvijas
Saeimas priekšsēdētāja, un tā demokrātijas mantojumu ieminējās Kristaps Zariņš.
Kristaps ir liels savas dzimtas pētnieks, entuziasts, kam ir liela interese par pirmskara Latviju, politiskiem un vēsturiskiem notikumiem. Viņš ir tiesību filozofijas pasniedzējs un Juristu apvienības Sadarbības sektora 14 grupas vadītājs, ar pieredzi savienot vēsturi ar mūsdienām, iedziļināties lietās.
Tā veidojās šīs 21. aprīļa sarunas par vēsturi iedīgļi.
Kopsadarbībā ar Latvijas juristu apvienības vadītāju R. Bunku radās idejas, šai sarunu pēcpusdienā uzaicināt jēkabpilieti, jauno Saeimas deputātu, profesoru tiesību zinātnē Andreju Vilku.
Pasākumā Jēkabpils galvenajā bibliotēkā tika aicināti biedrības Vidusdaugavas NVO centra
DC ‘’Kopā būt’’ aktīvie seniori, ‘’Invalīdu biedrība’’ vadītāji, uzaicinātie viesi.
Visus patīkami pārsteidza Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vadītājas Renātes Lenšas ieskats vēsturē - sociāldemokrāti Jēkabpilī! Tik daudz nezināmā, atklāsmes… Jēkabpils mūzikas fabrikā, kas kādreiz bija vietā, kur tagad pilsētas stadions, aizsākās viena no aktīvākajām sociāldemokrātu straumēm. Zvanītāju, Blaumaņa ielas rajonā, tur dzīvoja ļoti plašs sociāldemokrātu loks, to vietai bija skaists nosaukums - Dzintrazeme. Plašāku informāciju par tā laika notikumiem meklēt bibliotēkā.
No Kristapa Zariņa sacītā: Sociāldemokrātu saknes nāk no 19.gadsimta domātājiem un filozofiem, ieskaitot Kārli Marksu. Komunisti vēlāk izmantoja tikai sev noderīgās atziņas. Sociāldemokrātu kustības darbības kulminācija – 20.gadsimta pirmā trešdaļa – no 1904.gada līdz 1934.gadam, kad Saeimu izdzenāja Kārlis Ulmanis, bet Saeimas priekšsēdētāju Paulu Kalniņu nepamatoti ievietoja ieslodzījumā. Kristaps Zariņš arī pieminēja savu radinieku Ģedertu Eliasu, kurš 1913.gadā Briselē savā dzīvoklī slēpa
Ļeņinu, aplaupīja Krievijas impērijas banku Helsinkos (Somijas bija Krievijas daļa), uzbruka Rīgas Centrālcietumam un Rīgas policijas prefektūrai. Ļeņina izglābšanasekmēja Ģederta Eliasa karjeru padomju laikos – viņš bija Mākslas akadēmijas rektors. Savukārt policijas leitnants, kas izmeklēja Eliasa uzbrukumu bankai Helsinkos, vēlāk kļuva par Somijas aizsardzības ministru. Nolaupītā nauda 134 000
cara rubļu tika izlietota partijas darbībai, bet 10 000 nodoti Ļeņinam. Uzbrukumā Rīgas Centrālcietumam 1905.gadā piedalījās 30 sociāldemokrāti. Uzbrukumā nogalināti 16 cietuma apsargi un atbrīvoti divi ieslodzītie – Lācis un Šlesers. Neviens no uzbrucējiem nebija kritis.
A. Vilks, teica, ka no mūsdienu viedokļa Kārlis Ulmanis vērtējams kā Latvijas konstitucionālās kārtības grāvējs. Ja mūsdienās Krišjānis Kariņš izdzenātu Saeimu, liktu nelikumīgi arestēt Saeimas priekšsēdētāju un aizliegtu partijas, viņš tiktu uzskatīts par diktatoru un riktīgu kriminālelementu. Šajā ziņā K. Ulmaņa darbības sabiedrībā netiek ļoti nosodītas, tiek pieļauta pieminekļa uzstādīšana Rīgas centrā un
ielas nosaukšana Ulmaņa vārdā.
1934. gadā un kopsadarbību ar citām vecākajām partijām tika piedāvāts izteikt arī citiem uzaicinātajiem deputātiem, kuri diemžēl neieradās dažādu iemeslu dēļ.
R. Bunka savā viedoklī par Politpārvaldes, Kriminālpolicijas un Cietuma administrācijas darbībām 1934. gadā visiem klātesošajiem parādīja vēsturiskus dokumentus. Kratīšanas protokolā uzrādīja Paula Kalniņa dzīves vietā izņemto ieroču arsenālu. Savukārt arestētās personas kartiņa atspoguļoja sadaļā par ievietošanas pamatu tukšu lauku, kas apstiprina Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa aresta
prettiesiskumu un ievietošanu cietumā bez vainas. Kartiņa uzrādīta P.Kalniņa dzīves vieta - Saeimas nams, nodarbošanās – Saeimas priekšsēdētājs, pierakstīts – pie Rīgas pils.
Klausītājus pārsteidza LSDSP Jāņa Dineniča ierašanās – Latvijas vecākās partijas ilggadējais vadītājs izteica prieku par Vidusdaugavas NVO centra rīkoto pasākumu un par Latvijas juristu apvienības pārstāvju sniegto vēsturisko pārskatu. Jānis Dinevičs izteica pārliecību, ka mūsdienu Socialdemokrātu partijas programmas saturs sakrīt ar sākotnēji pastāvējušām idejām, kuras apvienoja ļaudis kustības veidošanās laikos pirms 120 gadiem.
Biedrības ‘’Vidusdaugavas NVO centrs’’ struktūrvienība DC ‘’ Kopā būt’’ seniori jau otro gadu sadarbojas ar Latvijas juristu apvienību un mūsu pilsētas bibliotēkām.

Paldies Juristu apvienībai, ka Jūs esat atvērti sadarbībai !
Liels paldies Renātei Lenšai , viņas kolektīvam, māksliniekam par interesanto bibliotēkas iekārtojumu! Par to var teikt vārdos: rodas ziņkāre, lepnums, šarms, mājīgums.
Paldies senioriem, kas atnāca, izteica savu viedokli un jutās labi šai atmosfērā !
Prieks, ka palielinās interese par sabiedrības un vēstures ietekmi mūsdienās.

Sarunas apkopoja L. Upīte, DC ‘’ Kopā būt’’ vadītāja.