Pagājušonedēļ notika pirmā saruna par senioru do­mes izveidi Jēkabpils novadā, ko bija noorganizējusi biedrība Vidusdaugavas NVO centrs un tās struktūrvienība – dienas centrs Kopā būt.

Uz to bija sapulcējušies Vidusdaugavas NVO centra pārstāvji, dienas centra seniori un pensijas, kā arī pirmspensijas vecuma  ļaudis no citām biedrībām. Klāt bija Jēkabpils novada domes deputāti, Tatjana Azama­tova no Krāslavas senioru skolas, ukraiņu psihologs Ser­gejs Visockis, kurš bija darbojies senioru skolā Ukrainā. 

Kādu pārstāvniecību veidot?

Kā norādīja dienas centra vadītāja Ligita Upīte, tikšanās ir paredzēta tam, lai apzinātu iespējas, kā pašvaldībā, Saeimā  aizstāvēt  se­nioru intereses. Pērn tika apbraukāta ne viena vien Lat­vijas pilsēta, lai izzinātu senioru aktivitātes tur. Citādāk ir tā, ka seniori valstij ir vajadzīgi tikai pirms vēlēšanām. Jautājums – kā­du  šo  pārstāvniecību  veidot? Ir senioru universitātes Lietuvā, Ukrainā un citur. Latvijā pirmā senioru skola tika izveidota Krāslavā. Aktīvi darbojas Kuldīgas senioru padome.

Jēkabpils novada At­tīstības pārvaldes referente NVO darbības jautājumos Agita Pleiko vērsa klātesošo uzmanību uz to, ka vienā no projektiem izkristalizējās doma, ka nepieciešama pirmspensijas un pensijas vecuma ļaužu aizstāvība. Novada dome varētu strādāt labāk, ja to konsultētu senioru pārstāvji. Ir jauniešu dome, bet tiem ir citas intereses nekā senioriem.

– Dievs tā ir pasauli iekārtojis, ka mēs, jau piedzimstot, pamazām virzāmies uz mūža otru pusi, – izteicās Agita Pleiko.

Iespēja socializēties

Savā pieredzē dalījās Krāslavas senioru skolas un biedrības  «Sociālās attīstības aģentūra «Pieci airi»» dibinātāja Tatjana Azama­tova. Skola tika izveidota 2015. gadā. T. Azamatova labprāt piedalās visās aktivitātēs un ir viena no šīs skolas izveides iniciatorēm. Viņa analizējusi datus un secinājusi, ka sabiedrība noveco. Lielu tās daļu veido cilvēki, kuriem ir 65 un vairāk gadu. Šos cilvēkus vajag aktivizēt. 1976. gadā Fran­cijā Tulūzas pilsētā seni­oriem tika izveidota «Trešās paaudzes universitāte». Kāds profesors ievēroja, ka mācību iestādē ir pārāk maz studentu, ir ne viena vien brīva vieta. Tās varētu aizpildīt seniori, kuriem pieder daudz brīva laika, un viņi ir zinātkāri. Tā šī senioru kustība izplatījās tālāk citās valstīs, piemēram, Polijā. Tādā veidā pensionāriem ir iespēja socializēties, nebūt vieniem. Krāslavas senioru skola darbojas centrālās bibliotēkas telpās. Tajā notiek ne tikai teorētiskas nodarbības, bet tiek organizētas arī radošās darbnīcas un pastaigu ekskursijas  uz nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem. T. Azamatova uzsvēra, ka īpaša uzmanība skolā tiek pievērsta tam, lai pensijas vecuma ļaudis apgūtu modernas zināšanas, tehnoloģijas. Var mācīties jebkurā vecumā. 2019. gadā viņa bijusi klāt Kul­dīgas senioru skolas atklāšanā. Šādu skolu izveidoja Ikšķilē, kā arī citur. Jēkabpilī ir 4,5 tūkstoši pensionāru. Tā ka te ir iespējama senioru kustība.

– Jebkura veida aktivizēšanās senioriem ir veselīga, – uzsvēra T. Azamatova.

Svarīgs ir adaptācijas periods

Ukrainis Sergejs Visoc­kis pastāstīja, ka Ukrainā seniori tiek atbalstīti valsts līmenī. Senioru skola  valdībai dažādos likumos ir ieteikusi savus labojumus, papildinājumus, piemēram, saistītus ar emocionālo vardarbību, sociālo politiku. Viņš strādājis par psihologu so­ciālo pakalpojumu nodaļā senioru skolā Harkovas ap­gabalā. Arī viņš uzskata, ka vajadzīga senioru dome. Sergejs sākumā strādājis dienas centrā «Ko­pā būt»  kā brīvprātīgais, pasniedzot meditāciju un jogu. Tagad viņš tur pieņemts līgumdarbā un strādā ar klientiem divas reizes nedēļā.

 – Svarīgs ir adaptācijas periods, kad cilvēks pāriet no aktīvā dzīves ritma  citā, tātad pēc tam, kad aiziet pensijā, – uzsvēra psihologs. – Deputāti parasti ir tālu no senioru problēmām, tāpēc jāveido pašiem  sava grupa vai dome, kas pārstāv kopējās pensijas vecuma ļaužu intereses.

Jēkabpils novada domes deputāts Leonīds Salce­vičs piekrita, ka cilvēkiem, kuri ir beiguši aktīvās darba gaitas un kuriem bērni un mazbērni varbūt dzīvo kaut kur citur un pašiem, iespējams, nav citu vaļasprieku vai nodarbošanos, vajadzīga iespēja nepalikt vieniem četrās sienās. Tāpēc būtu vajadzīga senioru skola vai Trešās paaudzes  universitāte. Otrs – nepieciešama konsultatīvā padome. Pilsēt­nieku un  laucinieku intereses tomēr ir atšķirīgas. Iepriekš katrā mikrorajonā bija ielu komitejas. Tajās darbojās aktīvi pensionāri. Viņi pārzināja teritoriju un regulāri tikās ar domes administrāciju, lai informētu par cilvēku vajadzībām.

– Piekrītu, ka senioru dome ir vajadzīga, lai varētu runāt ar visiem sociālajiem slāņiem, – uzsvēra L. Salce­vičs.

Vai viedoklis būs vienots?

Savukārt deputāts Ai­nars Vasilis izteicās, ka konsultatīvā padome būtu labs risinājums, bet jautājums ir par to, vai šī padome uz pašvaldību «aiznesīs» vienotu viedokli? Vai, atnākot uz padomi, vienam cilvēkam ar savām problēmām, atnākot otram, trešajam  un katram pārstāvot kādu savu biedrību, varēs izveidot kaut ko vienotu?  Vai varbūt būs tikai katram savas mazās vēlmes?

– Atbalstu senioru grupas izveidi, sadarbību ar biedrībām. Taču šaubos par to, vai, savācot plašu informāciju, varēs pārstāvēt mazo grupu intereses, – sprieda A. Vasilis.

Referente Agita Pleiko norādīja, ka nevar uzskatīt, ka visas problēmas iespējams konsolidēt. Jāuzklausa visas biedrības. Savukārt dienas centra vadītāja  Ligita Upīte informēja par to, ka ir pilsētas, kuru pašvaldību mājaslapās ir informācija arī par senioru darbību un problēmām.

 – Mums vispirms jāformulē, vai mums ir vajadzīga senioru pārstāvniecība vai nē, – uzsvēra A. Pleiko.

L. Upīte atklāja, ka, strādājot dienas centrā, ir skaidrs, ka senioru pārstāvniecība ir vajadzīga. No katra pagasta būtu vēlams aktīvs seniors.

Darba grupa izpētīs situāciju

No klātesošo vidus izskanēja dažādi viedokļi. Viens no tiem: senioru domes modelis darbojas tikai pilsētā, bet ne laukos. Laucinieki uz pilsētu nebrauks, un viņiem ir savas problēmas. Skanēja atbilde, ka sanāksmes taču var rīkot ne tikai Jēkabpilī, bet arī citur – Viesītē, Salā vai vēl kur. Vēl kādi bilda, ka tiek jaukta kopā mūžizglītība ar problēmām. Tikšanās  dalībnieks Vladimirs Ždanoks izteica priekšlikumu, ka vispirms jāizveido struktūra, kurā ietilptu kaut vai tikai pieci cilvēki. Viņi sanāktu kopā un izstrādātu darbības stratēģiju.

– Domāju, ka šajā struktūrā iebalsotajiem jābūt nestrādājošajiem pensionāriem, – uzsvēra V. Ždanoks.

Savukārt  L. Salcevičs norādīja, ka vajadzētu strādāt kopā, nevis pretnostatīt lauku un pilsētas iedzīvotājus. Klātesošie  izteicās, ka darba grupā vai padomē jāievēl cilvēki ar "uguntiņu", nevis tādi, kam viss ir slikti. Jānis Subatiņš  izteicās, ka vispirms vajadzētu izveidot senioru sadarbības tīklu, līdzīgi kāds ir "Sēlijas salas". Tas gan ir diezgan smags darbs.  

Sapulces dalībnieki pārsvarā bija par darba grupas izveidi, kas apkopotu informāciju, spriestu par detaļām un lemtu, kā rīkoties  tālāk. Tā tika izveidota deviņu cilvēku  sastāvā, un  tika konkretizēts nākamais kopā sanākšanas  laiks. 
 

Rakstu sagatavoja:
Aija Valdmane
Brīvā Daugava