Kafija, jautājumi un atbildes bez iepriekš sagatavota scenārija. 21.septembrī Kopienas centrā, Jēkabpilī, norisinājās tikšanās ar 15.Saeimas deputātu kandidātiem diskusijā “Kafija ar politiķiem”, lai pirms gaidāmajām vēlēšanām ne tikai dzirdētu politisko partiju solījumus, bet arī uzdotu jautājumus par to, kas aktuāls tepat Jēkabpils novadā un Latvijas politikā kopumā.

Uz diskusiju atsaucās un iespēju tikties klātienē izmantoja astoņi 15.Saeimas deputātu kandidāti, kuri vienlaikus ir arī Jēkabpils novada iedzīvotāji, pārstāvot septiņus politiskos spēkus: Ilmārs Luksts un Māris Trušelis (APVIENOTAIS SARAKSTS), Aivars Kraps (LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ), Jānis Utināns (Nacionālā apvienība), Līga Kļaviņa (Zaļo un Zemnieku savienība), Jānis Veide (Latvijas attīstībai), Mārtiņš Felss (Jaunā VIENOTĪBA) un Kārlis Griška (PROGRESĪVIE).

Diskusiju vadīja biedrības “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja Agita Pleiko, jau sarunas sākumā kandidātiem piedāvājot nelielu izaicinājumu - īsu “lifta runu”. Dažās minūtēs katram bija jāiepazīstina ar sevi un jāatbild uz būtiskāko jautājumu: ko piedāvā jūsu pārstāvētais politiskais spēks un ko no šī piedāvājuma savā ikdienā reāli sajutīs Jēkabpils novada iedzīvotājs?

Tas ļāva sarunu no vispārīgiem priekšvēlēšanu saukļiem virzīt tuvāk mūsu novadam un cilvēkiem, kuri šeit dzīvo. Taču “Kafija ar politiķiem” nebija tikai iespēja kandidātiem stāstīt par saviem plāniem. Tā bija arī iespēja jautāt, tostarp par tēmām, uz kurām atbildēt nav ērti.

Viens no šādiem jautājumiem tika uzdots Nacionālās apvienības kandidātam Jānim Utinānam saistībā ar viņa partijas biedra un 15.Saeimas deputāta amata kandidāta no Vidzemes Valta Dalbiņa publiskajiem izteikumiem sociālajos tīklos par sievietēm un vardarbību pret sievietēm. J.Utināns diskusijā kategoriski norobežoja šādus izteikumus no Nacionālās apvienības nostājas un uzsvēra, ka tā nav partijas pārliecība. Zīmīgi, ka jau pēc diskusijas tās pašas dienas pēcpusdienā Nacionālās apvienības valde publiski paziņoja par Dalbiņa izslēgšanu no partijas, norādot, ka viņa publiski paustie uzskati nav savietojami ar partijas vērtībām.

Savukārt APVIENOTĀ SARAKSTA kandidātam Mārim Trušelim tika jautāts par politiskās valodas un savstarpējās komunikācijas kultūru. Jautājuma konteksts bija APVIENOTĀ SARAKSTA pārstāvja, Ministru prezidenta Andra Kulberga publiski ministru kabineta sēdē lietotie apzīmējumi - sūds un mēsls, citviet arī - bērnudārzs, kosmoss utt. Diskusijā tika vaicāts - vai šāda valoda turpmāk kļūs par pieņemamu politiskās saziņas veidu arī Saeimā un ko no saviem pārstāvjiem šajā ziņā sagaida pati partija? M.Trušelis skaidroja, ka politiķiem nevajadzētu sevi nostādīt augstāk par sabiedrību un ka viņiem jāspēj runāt cilvēkiem saprotamā valodā. Tomēr pēc diskusijas palika vieta arī kādam retoriskam jautājumam: vai būt tuvāk cilvēkiem nozīmē arī atteikties no cieņpilnas komunikācijas? Arī tā sauktā “parastā tauta” savās darba vietās nevar vienmēr atļauties jebkādu izteiksmes veidu sarunā ar kolēģiem. No cilvēkiem, kuri pretendē uz darbu Saeimā un valsts pārvaldē, sabiedrībai ir tiesības sagaidīt ne tikai politiskus lēmumus, bet arī atbildību par publiski lietoto valodu.

Saruna skāra arī citus jautājumus, un kandidātiem bija iespēja gan izklāstīt savu redzējumu, gan reaģēt uz auditorijas jautājumiem un savstarpēji atšķirīgiem viedokļiem. Diskusija gan neaprobežojās ar politisko partiju programmām un publiskajā telpā izskanējušiem gadījumiem. Kandidātiem tika jautāts arī par valsts drošību, demogrāfisko situāciju un sabiedrības novecošanos.

Runājot par valsts un sabiedrības drošību, izskanēja ne tikai jautājumi par fizisko drošību, patvertnēm un gatavību krīzes situācijām. Kārlis Griška (PROGRESĪVIE) savā atbildē aktualizēja arī drošību kopienās, uzsverot, ka stipra sabiedrība veidojas no stiprām kopienām. Viņaprāt, būtiska ir ne vien infrastruktūra un rīcība apdraudējuma brīdī, bet arī iespējas cilvēkiem savstarpēji sadarboties, veidot uzticēšanos un stiprināt vietējās kopienas. Tādējādi sarunā drošības jēdziens tika skatīts plašāk, ne tikai kā spēja pasargāt cilvēkus krīzes brīdī, bet arī kā sabiedrības spēja būt saliedētai un savstarpēji atbalstošai ikdienā. Savukārt J.Veide (Latvijas attīstībai) uzsvēra – drošība sākas no katra mums. Vairāki topošie politiķi runāja par nesenās vētras mācībām, kas sniegušas īstu paraugstundu, lai saprastu mūsu gatavību krīzēm.

Diskusijā īpaši tika aktualizēts jautājums, vai valsts politikā pietiekami apzināmies, ka Latvijas sabiedrība kļūst vecāka un seniori veido arvien nozīmīgāku sabiedrības daļu?

Seniorus vairs nevar uztvert tikai kā vienu no sociālās politikas mērķgrupām. Tie ir cilvēki ar zināšanām, profesionālo un dzīves pieredzi, kuri vēlas turpināt mācīties, iesaistīties sabiedriskajos procesos un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Šādu tikšanos mērķis nav pateikt priekšā, par ko balsot. Tieši pretēji – mērķis ir radīt iespēju satikt kandidātus klātienē, uzdot viņiem jautājumus, uzklausīt atbildes, salīdzināt piedāvājumus un pēc tam izvēli izdarīt pašiem.

Vēlēšanas nav tikai viena diena, kurā vēlēšanu zīmē ievelkam plusu vai svītrojumu. Demokrātija sākas daudz agrāk ar interesi, jautājumiem, spēju kritiski izvērtēt dzirdēto un gatavību prasīt atbildību no tiem, kuri vēlas mūs pārstāvēt.

Paldies visiem deputātu kandidātiem, kuri pieņēma uzaicinājumu un bija gatavi sarunai! 3.oktobrī izvēle būs katra vēlētāja paša rokās.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Sagatavoja:
Projektu vadītāja
Lāsma Lapiņa