10. martā norisinājās tiešsaistes seminārs par apkaimju kopienu attīstības programmu “Drošas kopienas”. Līdz 21. martam vietnē www.drosaskopienas.lv dalībai programmā aicinātas pieteikties apkaimju kopienas no visas Latvijas.  

Seminārs pulcēja teju 200 pārstāvjus no apkaimju kopienām, neformālām iedzīvotāju grupām un organizācijām, kas vēlas stiprināt savas apkaimes sadarbību un attīstību. Semināra dalībnieki varēja uzzināt vairāk par attīstības programmas mērķiem, iespējām un pieteikšanās kārtību. 

Noderīgas saites: 

• Semināra ieraksts 
• Semināra prezentācija 
• Programmas mājaslapa, kā arī facebook un instagram konti 

Semināra laikā dalībnieki uzdeva daudz jautājumu par programmu un pieteikšanās procesu. Zemāk apkopoti biežāk uzdotie jautājumi un atbildes. 

Ja biežāk uzdoto jautājumu sarakstā atbildi uz savu jautājumu neatrodat, aicinām izmantot iespēju konsultēties arī ar reģionālajām kopienu atbalsta personām, kuru kontakti pieejami sadaļā “Kopienu atbalsta personas”. 

Kādas biedrības var piedalīties? Kas skaitās kopienas, kas neskaitās kopienas, un kāpēc nē, ja neskaitās? Piemēram, māmiņu klubs, senioru biedrība, grāmatu klubs? 

Programmā var piedalīties jau pastāvošas vai topošas apkaimju kopienas, kas var būt: 

• neformāla cilvēku grupa vai 
• formāla organizācija (biedrība, nodibinājums, draudze u.c.), 

Topošu kopienu gadījumā, lai piedalītos programmā, jāpiesakās vismaz diviem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām. 

Programmā nav paredzēta dalība tematiskām interešu grupām vai slēgtām kopienām,  kuras nav atvērtas iespējami plašam apkaimes iedzīvotāju lokam.  

Piemēram, grāmatu klubiņš, senioru biedrību vai māmiņu klubs šīs programmas kontekstā pievienoties nevar, jo tos vieno tematiskā iezīme, nevis piederība konkrētai, pašu definētai lokālai ģeogrāfiskai teritorijai pilsētvidē vai lauku teritorijā Taču būtiski paturēt prātā, ka biedrības neatbilstībai programmas dalībnieka profilam nevajadzētu jūs atturēt no dalības, ja paralēli biedrības tematiskajām aktivitātēm darbojaties savas apkaimes kopienas stiprināšanā. Šādu interešu klubu dalībnieki bieži vien ir arī savas apkaimes aktīvisti, tāpēc vērts paturēt prātā iespēju programmai pieteikties kā neformālai cilvēku grupai, jo juridiskais statuss šajā programmā nav obligāts. Svarīgāka ir vēlme apvienoties un sadarboties, veidojot saliedētas un noturīgas apkaimju kopienas un līdz ar to drošāku savas dzīves vidi. 

Vai programmā var piedalīties iedzīvotāju padome? 

Tikai iedzīvotāju padome kā formāla struktūra pati par sevi nav atbilstošs programmas dalībnieks, bet iedzīvotāju padomes dalībnieki var būt konkrētās apkaimes kopienas kodols vai tā daļa un kā šāda neformāla grupa pieteikties dalībai programmā. Attiecīgi, pieteikuma anketā var droši norādīt savu darbību arī kā iedzīvotāju padomei. Tādējādi programmā pilnīgi noteikti var piedalīties iedzīvotāju padomju dalībnieki, kas ap sevi veido un pulcē plašāku konkrētās apkaimes kopienu.  

Šajā kontekstā ir būtiski ņemt vērā programmas nolikumā minēto apkaimes un apkaimes kopienas jēdzienu un konkrētās iedzīvotāju padomes dalībnieku atbilstību tam. 

Apkaime – teritorija pilsētās, pagastos, ciemos vai lauku teritorijās ar savu identitāti, kuru raksturo apbūves, ainava vai iedzīvotāju kopības izjūta. 

Apkaimes kopiena – cilvēki, kurus vieno piederība konkrētai, pašu definētai lokālai ģeogrāfiskai teritorijai pilsētvidē vai lauku teritorijā, savstarpēja pazīšanās un kopīgas rūpes gan par savu apkārtējo vidi, gan vienam par otru.

Kas īsti ir apkaime? Vai manai kopienai obligāti jādarbojas kādas apdzīvotas vietas ģeogrāfiskajā teritorijā un “jānes” tās nosaukums? 

Nē, šīs programmas kontekstā svarīgāk par jau esošas apdzīvotas vietas oficiālo nosaukumu un teritorijas robežām ir programmas dalībnieku piederības izjūta pašu definētajai teritorijai, kas var būt arī tikai daļa no kādas jau esošas apdzīvotas vietas, pilsētas mikrorajona, vai tieši pretēji – aptvert vairāku jau pastāvošu apdzīvoto vietu teritorijas. 

Šajā jautājumā būtiski ņemt vērā nolikumā minēto apkaimes un apkaimes kopienas jēdzienu, kurš paredz pašu iedzīvotāju definētu lokālu ģeogrāfisku teritoriju pilsētvidē vai lauku teritorijā.  

Apkaime – teritorija pilsētās, pagastos, ciemos vai lauku teritorijās ar savu identitāti, kuru raksturo apbūves, ainava vai iedzīvotāju kopības izjūta. 

Apkaimes kopiena – cilvēki, kurus vieno piederība konkrētai, pašu definētai lokālai ģeogrāfiskai teritorijai pilsētvidē vai lauku teritorijā, savstarpēja pazīšanās un kopīgas rūpes gan par savu apkārtējo vidi, gan vienam par otru. 

Vai pieteikuma anketa jāizpilda vienā piegājienā? Uzreiz līdz galam? 

Jā, pieteikuma anketu jāaizpilda vienā piegājienā. Lai gan apzināti esam strādājuši pie tā, lai anketas aizpildīšana būtu ērta un vienkāršota, ieteicams pieteikuma aizpildīšanai veltīt laiku, jo saglabāt melnrakstu nav iespējams. 

Vai svarīgi, kas piesaka kopienu dalībai programmai – kopienas (biedrības) valdes loceklis, biedrs, vai aktīvists, kurš nav iestājies kopienā formāli, bet aktīvi piedalās? 

Nē, nav svarīgi, bet ir svarīgi, lai šī persona spēj kvalitatīvi pārstāvēt apkaimes kopienas intereses atlases intervijā. Programmā tiek uzņemti konkrētas kopienas 2-3 pārstāvji no vismaz divām mājsaimniecībām, ar kuriem notiek ciešāka sadarbība, tomēr labumu no dalības programmā gūst visa kopiena. 

Plānojam pieteikties šajā septembrī kā jaunā kopiena un, ja mūs uzņems, tad apsveram domu vēlāk piedalīties otrreiz. Bet šajā otrajā reizē mēs jau būsim aktīvi darbojušies vismaz divus gadus – vai tiešām varēsim vēlreiz startēt programmā? 

Ja apkaimes kopiena pirmo reizi programmā piedalās kā jaunā vai mazāk aktīvā kopiena un dalības laikā kļūst aktīvāka, nākamajā pieteikšanās kārtā tā drīkst piedalīties programmā vēl vienu reizi – arī tad, ja tās darbības ilgums jau pārsniedz divus gadus un tā atbilst pieredzējušas kopienas statusam. Šādā gadījumā pieejamais finansējums paliek līdz 1000 eiro. 

Vai novadu un valstspilsētu pieteikumi būs vienā konkurencē? Un kā ar Rīgu?  

Nē. Programmā uzņemamo apkaimju kopienu skaits tiek atsevišķi uzskaitīts katram Latvijas novadam un valstpilsētai – paredzot katrā atbalstīt vismaz piecas kopienas jeb 225 kopienas visā Latvijā.  

Vai arī no Rīgas un citām lielajām valstspilsētām, novadiem ir plānots uzņemt tikai piecas apkaimes kopienas?  

Jā. Šobrīd mums jānodrošina vismaz piecu apkaimju kopienu dalība no katras valstpilsētas, tai skaitā Rīgas. Apzināmies, ka pēc esošā plāna Rīgas apkaimes kopienas tiešām piedzīvos ievērojamu savstarpējo konkurenci, tāpēc esam ieplānojuši nedaudz vēlāk meklēt risinājumus, kā nodrošināt taisnīgāku programmas iespēju pieejamību visās Latvijas pašvaldību teritorijās, ņemot vērā būtiskās pašvaldību atšķirības pēc to iedzīvotāju skaita. 

Kā un kad tiks paziņots, kurš ir ticis programmā? 

Kopienas dalībai programmā tiek atlasītas divās kārtās, ko nodrošina programmas īstenošanas komanda. Rezultāti par uzņemtajām kopienām tiek paziņoti viena mēneša laikā, kopš tiek slēgta pieteikšanās – tātad 2026. gada pirmajā kārtā rezultāti tiks paziņoti līdz 21.aprīlim.  

Kā tiks organizēts finansiālais atbalsts rīcības plāna ieviešanai? 

Apkaimju kopiena, kas tiek uzņemta programmā, patstāvīgi vai ar mūsu atbalstu izstrādās savu rīcības plānu, lai attīstītu sevi vismaz vienā no programmas piedāvātajiem attīstības virzieniem un 12 mēnešu laikā to īstenos. Šī kopienai pieejamā naudas summa netiks pārskaitīta uz tās kontu – visus norēķinus veiksim mēs. Mēs segsim izdevumus atbilstoši saskaņotajā rīcības plānā paredzētajām aktivitātēm: 

• līdz 1000 € jaunām, topošām vai mazāk aktīvām kopienām, 
• līdz 3000 € pieredzējušām un aktīvām kopienām. 

Būtiski ņemt vērā, ka finansiālais atbalsts rīcības plāna īstenošanai netiks pārskaitīts uz kopienas kontu. Lai atvieglotu procesu un mazinātu administratīvo slogu, programmas īstenotāji apmaksās kopienas iesniegtos rēķinus un pavadzīmes, bet kopienai nepieciešamības gadījumā būs iespējams veikt pirkumus caur sevis nozīmētu avansa norēķinu personu. 

Kāda veida izdevumi būs iespējami? Pasniedzēji, pamatlīdzekļi, inventārs, materiāli pasākumiem un aktivitātēm, transporta izdevumi? Vai attīstības programmā pieejamo finansējumu varēs izmantot arī pakalpojumu apmaksai? 

Jā, visi minētie finanšu izlietojuma veidi var tikt attiecināti, taču, kopā ar mentoru veidojot kopienas rīcības plānu, tiks izvērtēta pakalpojumu lietderība programmas mērķu sasniegšanai. 

Vai kopienām būs jāmaksā par mentora konsultācijam programmas laikā? 

Nē, mentoru konsultācijas programmas dalībniekiem tiks nodrošinātas no programmas īstenotāju puses. 

Programmu “Drošas kopienas” īsteno biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts. 

Informāciju sagatavoja:   

Anna Paula Gruzdiņa 

Komunikācijas speciāliste   

Latvijas Pilsoniskā alianse   

Tālrunis: 26307570 

E-pasts: anna.paula.gruzdina@nvo.lv