Vakar piedalījāmies ļoti vērtīgā pasākumā, ko organizēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija par to, kā orientēties mūsdienu digitālajā pasaulē, kur informācijas ir vairāk nekā jebkad agrāk un ne viss, ko redzam, ir patiesība.

Lekcijas lasīja Inga Sprinģe, pētnieciskā žurnāliste un Elviss Strazdiņš, kibernoziedzības pētnieks.

Dažas atziņas, kas īpaši palika prātā:

• Ja saturs izraisa spēcīgas emocijas vai liek justies slikti, tā ir pirmā “sarkanā lampiņa”, ka jāieslēdz kritiskā domāšana.
• Sociālo tīklu algoritmi nav nejauši, tie ir veidoti, lai mūs noturētu pēc iespējas ilgāk. Mēs neesam tikai lietotāji,. mēs esam produkts.
• Nedalies ar nepatiesu informāciju, pat ar labiem nodomiem, arī tas palīdz algoritmam to izplatīt.
• Ja tiešām nepieciešams par kaut ko brīdināt, labāk izmantot ekrānuzņēmumu, bet vienmēr uzdot sev jautājumu: “Vai tas vispār ir jādara?”
• Karikatūras strādā kā lielisks dezinformācijas rīks.
• Dezinformācijas radītāji nereti panāk, ka cilvēki sāk izvairīties no informācijas kopumā un tieši tas padara mūs vieglāk manipulējamus.

Ko es varu darīt?

Apzināti atbalstīt kvalitatīvu saturu: dalīties ar uzticamu informāciju, komentēt, reaģēt, lai algoritmi “paceļ” vērtīgo.

Secinājums: kritiskā domāšana nav izvēle, tā ir prasme, kas mūsdienās ir jātrenē katru dienu.

Vai Tu kontrolē saturu, ko patērē? Cik bieži Tu notici pirmajam, ko redzi un cik bieži to apšaubi? Vai proti atrast satura avotu?

Savukārt Valsts kanceleja izdevusi rokasgrāmatu pret dezinformāciju divos izdevumos. Klikšķini uz attēla un iepazīsties ar piedāvāto informāciju!