Otrdienas vakarā Eiropas brīvprātīgajiem bija unikāla iespēja apmeklēt Maiju Dainu Paegli viņas mājās Boļānos, Sēlijā. Šis apciemojums bija piepildīts ar vēstures un kultūras bagātību, piedāvājot neaizmirstamu pieredzi.

Maija Daina Paegle laipni atvēra durvis uz savu mazo muzeju, kas glabā viņas ģimenes vēstures dārgumus un Latvijas kultūras mantojumu. Muzejs ir piesātināts ar vēsturi un latviešu tautas leģendām, radot iedvesmojošu atmosfēru, kurā katrs eksponāts stāsta savu stāstu.

Apmeklējuma laikā brīvprātīgie ne tikai izbaudīja muzeja bagātības, bet arī baudīja kopīgu maltīti, kurā tika pasniegta Maijas gatavotā mājas maize un gardā tēja. Īpašu atmosfēru radīja latviešu tautas dziesmu klausīšanās un dziedāšana, kas vienoja gan viesus, gan saimnieci. Arī brīvprātīgie veltīja Maijai dziesmu, piešķirot šim vakaram īpašu nozīmi.

Paldies Maijai Dainai Paeglei par šo neaizmirstamo un sirsnīgo pieredzi, kas ļāva brīvprātīgajiem izbaudīt Latvijas kultūru un viesmīlību tās patiesajā būtībā.

Savās sajūtās dalās Ieva Druveniece, projekta brīvprātīgo grupas mentors: "

Apsolīju Maija Daina Paegle , ka ielikšu bildi ar mums visiem un uzrakstīšu, kas mēs bijām, kas otrdienas vakarā ievēlās viņas pagalmā skaistajās Boļānu mājās Sēlijā un piedzīvoja vienu no skaistākajiem augusta vakariem.

Fotogrāfijā Leonardo (Protugāle), Vita (Itālija), Laila (Francija), Maija (Latvija), Lačmi (Spānija), Linda (Latvija), Jozefs ( Maroka), Kristians (Latvija), Ieva (Latvija). Otrā rinda Viktorija (Ukraina), Marianna (Vācija), Jānis (Latvija), Eutimio (Spānija).

Man pašai nebija ne jausmas, kur mēs dodamies. Viens no ilgtermiņa brīvprātīgajiem bija jau iedraudzējies ar Maiju neskatoties uz valodas barjeru un minēja, ka būtu forši aizbraukt ciemos pie viņa jaunās draudzenes uz laukiem un iedzert tēju. Sacīts - darīts. Saorganizējam mašīnas un dodamies. Tā arī domāju, ka iedzersim tēju, paēdīsim ābolus un tad aizbrauksim uz Taborkalnu paskatīties saulrietu. No saulrieta Taborkalnā noķērām pašu maliņu, jo pie Maijas viesojāmies vairākas stundas, uzzinot māju vēsturi, iepazīstot latviešu tautas dziesmas, baudot viesmīlību un nogaršojot gardās sāļās maizītes, kuru nosaukumu es pēkšņi aizmirsu (labots- sēļu karašas). Ābolmaizi ēdot visi izkusa, jo tāds gardums sen nebija baudīts.

Dainu skapī, kurā Daina saglabājusi dažādas Sēļu vērtības, ieskatoties kādā no grāmatām, atklāju dažus faktu par savu dzimtu, par kuru visu laiku diskutējām, bet nekad netikām skaidri, kā tad tur īsti bijis.

Acīmredzot šī tikšanās mums visiem bija īstajā laikā un vietā! Liels paldies Maijai Veselību un dzīvessparu."