Ar diskusijām, dažādu formu un satura darbnīcām, prominentu valsts amatpersonu klātbūtni, tostarp – bijušās Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas piedalīšanos, ukuleļu ansambļa priekšnesumu, suitu sievu apdziedāšanos, tīklošanās sarunām un jaunām sadarbības vienošanām trešdien, 17.septembrī, Kurzemes pērlē Kuldīgā norisinājies pirmais senioru NVO festivāls “Mūžs kā zināšanu ceļš”.

Festivāla dalībnieki – seniori no visas Latvijas, projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” partneru NVO vadītāji un dalībnieki. No Latvijas valsts puses piedalījās Saeimas deputāte Inga Bērziņa, Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks un Veselības ministrs Hosams Abu Meri, kā arī deleģētie to ministriju pārstāvji, kas parakstījuši Sadarbības memorandu senioriem sociāli labvēlīgas politikas ieviešanai. Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas klātbūtne tika atcelta pēdējā brīdī, festivāla dalībniekiem nosūtot video uzrunu (to noskaties šeit). Kuldīgas novada pašvaldību pārstāvēja domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Starptautiskā pieredze apliecina senioru skolu nepieciešamību

Festivālu apmeklēja visu to valstu, kurās projekta laikā tika gūta starptautiskā pieredze, pārstāvji: Portugāles Trešās paaudzes universitāšu jeb U3A (no angļu The University of the Third Age), ko Latvijā atpazīstam kā senioru skolas, izveidotā tīkla RUTIS līdzdibinātāja, komunikācijas un ārējo attiecību vadītāja Dulce Mota ar kolēģi Ana, Lietuvas androloģe – eksperte, NVO apvienības “National Education NGO Network”, NVO “Senjoru pasaulis” mentore, eksperte gados vecāko pieaugušo izglītošanā Regina Dovidavičiūtė ar kolēģēm, Igaunijas Tartu Universitātes Mūžizglītības centra analītiķe Ene Teemäe, Polijas “Senioru Avīzes” redaktors, psihologs Andžejs Vasiļevskis.

Viesu uzrunās, sniedzot pārskatu par ilgāku laika periodu savās valstīs, tika apliecināts U3A pozitīvais pienesums ne tikai sabiedrībai, bet arī pašu senioru dzīvēs. Statistika apliecina: tur, kur darbojas Trešās paaudzes universitātes vai senioru skolas – ārstu uzgaidāmās telpas kļūst tukšākas, seniori ir apmierinātāki ar dzīvi, sabiedrībā ir vairāk pozitīvi noskaņotu un sadarbībai atvērtu cilvēku.

Latvijā par U3A jeb senioru skolu kustību galveno rūpi uzņēmusies Labklājības ministrija. Tomēr, apzinoties – cik ļoti šis jautājums ir horizontāli vērsts, Sadarbības memorandam pievienojušās un vēlmi līdzdarboties apliecinājušas arī Veselības ministrija, Ekonomikas ministrija (Sudraba ekonomikas kontekstā), VARAM un Kultūras ministrija, arī Valsts kanceleja, tiek gaidīta pievienošanās arī no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Pirmā U3A izveidojās Francijā 1973.gadā, kad gerontologs Pjērs Vellas ierosināja arvien tukšākajos Tulūzas augstskolu solos “iesēdināt” aktīvus vecākās paaudzes cilvēkus. Kustība 1975.gadā izplatījās tālāk uz Poliju, Itāliju, Spāniju, 1981.gadā – uz Čehiju un Lielbritāniju, mazliet vēlāk uz Vāciju, Somiju un Slovākiju, bet 1993.gadā to pārņēma Igaunija un 1995.gadā – Lietuva. Šobrīd arī Latvijā sāk izprast U3A jeb senioru skolu pienesumu sabiedrības veselīgas novecošanās kontekstā, pamazām ieraugot arī citus pozitīvos blakusefektus aktīvu senioru skaita pieaugumam sabiedrībā. 

Jāapzinās visas sabiedrības potenciāls, tai skaitā – senioru

Sākotnēji U3A tiek uztverts tikai kā senioru mācīšanās, tomēr process balstās uz trim “vaļiem” – izglītošanās mūža garumā, tā būtiski samazinot psihoneiroloģiski deģeneratīvo saslimšanu riskus (demence, Alcheimera slimība u.c.), socializēšanās iespējas jeb senioru būšana sabiedrībā, t.sk. – savu vienaudžu vidū, un vispārējs senioru dzīves kvalitātes pieaugums – stimulējot gan fizisko, gan mentālo aktivitāti.

Jautājums par senioru skolām aktualizējies sabiedrības novecošanās procesa kontekstā – sabiedrībā strauji pieaugot gados vecāku iedzīvotāju skaitam ar tendenci attīstīties. Ja šobrīd 65 gadu jubileju Latvijā ir nosvinējuši jau 21% iedzīvotāju, tad tuvākajos 25 gados tie būs jau 30% sabiedrības. Demogrāfiskās izmaiņas pat pie atbalstošas valsts politikas nav sagaidāmas vismaz tuvākajos 20 gados, un, pat uzlabojoties dzimstībai, Latvijā senioru skaits joprojām būs būtiski nozīmīgs.

Arī Trešās paaudzes universitāšu jeb senioru skolu idejas patronese Vaira Vīķe – Freiberga savā uzrunā norādīja ikviena sabiedrības dalībnieka vērtību visa mūža ilgumā. V.Vīķe - Freiberga sniedza filozofisku iedziļināšanos katra sabiedrības dalībnieka personības nozīmīgumā, bet arī deva vairākus vērtīgus praktiskus padomus dzīves kvalitātes saglabāšanā maksimāli ilgi. Intervijā Skrundas TV viņa atzina – mēs vairs nevaram pierasti paļauties tikai uz tradicionālo priekšstatu, ka mūsu eksistenci nodrošinās vidējās paaudzes ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. “Ir pienācis laiks izmantot ikkatru iespēju, ko sniedz jebkura cilvēka iegūtā iepriekšējā dzīves pieredze.”

Joprojām daudz neskaidrību par sistēmas ieviešanu Latvijā

U3A jeb senioru skolu darbība tiek realizēts divos atšķirīgos veidos – t.s.franču un britu modelī. Franču modelis raksturīgs sadarbībai ar augstskolām, savukārt britu modelis veidojies, iedibinot tradīciju organizēt U3A iniciatīvas, kas ir nesaistītas ar akadēmisko vidi vai augstākajām izglītības iestādēm, bet vairāk sakņojas nevalstiskajās organizācijās.

“Aizsākot sabiedrības novecošanās tēmas aktualizāciju projekta pirmajā fāzē, bija skaidrs mērķis – saprast – kā Latvijā varam ieviest šīs Trešās paaudzes universitātes jeb senioru skolas, noteikti – sadarbībā ar valsts pusi un nostiprinot tās likumdošanā,” atzīst projekta vadītāja, “Vidusdaugavas NVO centrs” valdes priekšsēdētāja un nupat kā dibinātās Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas vadītāja Agita Pleiko. “Tāpat bija svarīgi saprast ceļu – kā tieši mēs to varam panākt, bet arī modeli – kā U3A jeb senioru skolas vienoti funkcionēs visā Latvijā. Tas joprojām ir atklāts jautājums, un arī šodien mēs diezgan karsti festivālā par to diskutējām. Tas, ko mēs, sadarbojoties ar vēl 14 citām senioru NVO, esam izdarījuši veiksmīgi – sabiedrības novecošanās problēma ir galdā, politiskajā dienas kārtībā arī tā sāk parādīties, ieinteresējušās reģionālās augstskolas. Tagad sāk parādīties dažādas idejas un pieņēmumi – kāds U3A modelis Latvijai ir vispiemērotākais, kā to ieviest, kā tas funkcionēs – ir vēl diezgan liels juceklis ar šo. Labākais, kas šobrīd notiek – ka senioru skolas, senioru universitātes darbojas, uzkrāj pieredzi, bet valsts pusē Labklājības ministrija ir radusi iespēju realizēt divu gadu pilotprojektu senioru skolu atbalstam grantu projektu konkursa veidā, ko 2026.gadā organizēs Sabiedrības integrācijas fonds – tas jau vairākkārt paziņots, arī festivālā. Tomēr es domāju, ka mēs šos divus gadus nevaram vienkārši nogaidīt – aptuveni vidusposmā, tas ir – 2027.gada sākumā – mums pie šīs diskusijas par Latvijai piemērotāko U3A modeli ir jāatgriežas un jāvienojas par tā ieviešanas ceļu, tostarp - finansējumu.”   

Sabiedrības novecošanās kā problēma un tās iespējamie risinājumi

“Vidusdaugavas NVO centra” kopā ar citām NVO realizētais projekts ir aktualizējis tēmu par sabiedrības novecošanos Latvijā un nepieciešamību rast problēmas neatliekamu risinājumu, kas vēlams, neprasītu pārāk lielus finanšu ieguldījumus.

“Latviju, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, skar divas būtiskas problēmas – turpinās sabiedrības novecošanās un darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Līdz ar sabiedrības novecošanos arī darba tirgus struktūra turpina mainīties un daudz lielāka loma tajā ir arī gados vecākiem nodarbinātajiem un senioriem,” atzīst Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. “Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2024.gada beigās vecuma pensiju saņēmēju skaits bija 437 tūkstoši, no tiem nodarbināti bija 70 tūkstoši jeb 16%.”

Kā pierāda līdzšinējā starptautiskā prakse, Trešās paaudzes universitātes ir gan efektīvs senioru dzīves kvalitātes paaugstināšanas instruments, gan vienlaikus neprasa pārāk lielus finanšu ieguldījumus.

“Viens no veidiem, kā turēt možu prātu un labsajūtu, ir izmantot savas prāta spējas līdz savam maksimumam,” festivālā atzina U3A idejas patronese, Latvijas valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe – Freiberga. “Lai savu dzīves kvalitāti padarītu, cik nu labi iespējams dotos apstākļos pēc iespējas ilgāku laiku no sava mūža, ir mācīties kaut ko jaunu un kaut ko, kas vēl nav apgūts agrākos gados. Var sākt mācīties tēlniecību, var uzskatīt sava dārza veidošanu par mākslas darbu, kurā jūs piedalāties katru gadu, un arī savu telpaugu kolekciju un darbošanos ar viņu. Tas ir viss ārkārtīgi veselīgi un radoši, un svētīgi. Bet redziet, tā iespēja pulcēties kopā un sastapties ar ļaudīm, kas kaut ko īpaši labi zina un māk, un ir gatavi ar savām zināšanām dalīties. Tā ir dāvana, kura ir jāizmanto katram jebkur un jebkad tiek piedāvāta. Un šī Trešās paaudzes universitātes ideja, šī doma par mācīšanos līdz mūža galam ir ārkārtīgi būtiska.”

Festivāla dalībnieku secinājumi un ieteikumi nākotnei

Lielu uzmanību festivāla daudzo notikumu klāstā izpelnījās paneļdiskusija “Seniors Latvijas politikās un perspektīva, ko vēlamies sasniegt ar U3A”, kurā piedalījās Saeimas deputāte Inga Bērziņa, labklājības ministrs Reinis Uzulnieks, VARAM pārstāvis Uģis Bisenieks, RTU asociētā profesore Iveta Cīrule un SIF direktore Inese Kalvāne, Baiba Bašķere, EM Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore  Barba Girgensone, IZM Izglītības kvalitātes valsts dienesta projekta vecākā eksperte. Diskusiju vadīja žurnālists Jānis Krēvics.

Paneļdiskusijas ierakstu iespējams noskatīties mūsu youtube.com kontā ŠEIT

Nozīmīgs pienesums U3A nākotnei Latvijā bija pēcpusdienā norisinājusies ekspertu apaļā galda diskusija “Senioru skolas: kāds labums no tā senioriem, valstij un sabiedrībai?”, kurā iesaistījās gan ministriju un augstskolu pārstāvji, gan senioru NVO vadītāji no visas Latvijas, ārvalstu eksperti. Diskusiju vadīja komunikācijas zinātņu doktore Olga Procevska. Savukārt seniori paralēli tikmēr piedalījās 15 dažādās darbnīcās – par veselību, radošumu un aktīvu dzīvesveidu.

Ceļamaizei katram festivāla dalībniekam bija Vairas Vīķes – Freibergas teiktie vārdi: “Cilvēkam pēdējie mūža gadi ir tikpat svarīgi kā pirmie, jo pēdējie mūža gadi ir tie, kuros ir pašam iespēja noteikt un izvēlēties, ko viņš dara. Kāpēc dara? Cik daudz dara? Un, jo vairāk viņam ir iespējas un brīvības izvēlēties, jo labāka dzīves kvalitāte viņam paliks līdz pat mūža beigām.”

Projekta ekspertu secinājumi pēc festivāla bija vērsti senioru skolu tīkla izveides nākotnei – te daži citāti no tiem.

Inguna Badune, biedrības “Baltā māja” vadītāja: “Domāju, ka liels ieguvums U3A kustības attīstībai bija lielā publicitāte. Arī tas, ka vairākas ministrijas “sēdēja pie viena galda” gan paneļdiskusijā, gan apaļā galda diskusijā. Ieguvums bija arī plašā senioru organizāciju pārstāvniecība. Ir liela ieinteresētība. Latgales senioru NVO  ļoti cer kādu reālu iespēju piedalīties apmācībās. Iespējams, jāsāk ar ZOOM, arī jāveido informācijas lapas izplatīšanai. Jāaktualizē brīvprātīgais pasniedzēju darbs, par to minēja gan Portugāle, gan Polija.”

Sanita Bertmane, “Ikšķiles Senioru skola”, vadītāja: “Festivālā satikās visas iesaistītās puses – gan esošās, jaunās U3A/ senioru skolas, gan pašvaldību pārstāvji, gan Saeimas pārstāvji, gan ministrijas, gan paši seniori. Un vēlreiz tika apliecināts, ka senioru skolas ir aktualitāte. Publiski vēlreiz tika pausts valsts finansiālais atbalsts, iezīmējot jau mazliet konkrētākus ietvarus (SIF klātbūtne).

Man šķiet spēcīgi, ka bija klāt dažādu valstu pārstāvji un ar savu klātbūtni un ziņojumu pauda, ka senioru skolu ideja attīstījusies citviet Eiropā. Svarīga bija Vairas Vīķes – Freibergas klātbūtne – gan kā simbols mācīšanās mūža garumā, gan viņas uzruna kā apliecinājums idejas atbalstam.

Saskatu, ka festivālu varēja brīnišķīgi izmantot kā tīklošanās pasākumu – brīvi pieiet un pārrunāt aktualitātes ar citu valstu pārstāvjiem, dibināt kontaktus, jautāt, runāt.

Arī apaļā galda diskusijā izkristalizēju vismaz dažas lietas, ko gribētu no normatīvajiem aktiem – tomēr definēt izglītības likumā senioru skolas ar īpašu statusu. Un iekļaut arī normatīvajos aktos pašvaldību atbildību atbalstīt senioru skolas ar telpām, komunālajiem maksājumiem un jebkuru citu brīvo resursu.”

Skaidrīte Gasperoviča, “Krāslavas senioru skola”, valdes locekle: “Senioru festivāls Kuldīgā ir vēsturisks brīdis senioru politikas veidošanā Latvijā. Ir patiess gandarījums par to, ka uzmanība šim jautājumam ir aktualizēta ne tikai no senioru puses, bet arī valdība un augstskolas redz potenciālu sadarbībā.”

G.Graudiņš – Pētersons, “Ķeipenes Senioru skola”, vadītājs: “Patiess prieks, ka valsts mūs ir sadzirdējusi un ir gatava mūs kā seniorus atbalstīt tālākā darbībā. Lai mums visiem spēks un veselība turpmākos darbos!”

A.Pleiko, Vidusdaugavas NVO centrs valdes priekšsēdētāja, Latvijas Trešās paaudzes universitāšu asociācijas vadītāja: “Festivāls izdevās, arī – kā brīnišķīgi iedvesmojošs Atveseļošanās un noturības mehānisma finansētā un Latvijas Valsts budžeta līdzfinansētā projekta noslēgums. Domāju, ka senioru skolu jautājums tagad gaida valsts atbildi. Bet arī mēs nedrīkstam gulēt ziemas miegu. Dzīve turpinās un tas ir tik ļoti labi! Par jauniem projektiem, par jaunām idejām, jaunām sadarbībām-tai skaitā-ar valsts sektoru!”

Biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs” saka paldies ikvienam iesaistītajam, lai šis pasākums izdotos tik jaudīgs, košs un apjomīgs: Kuldīgas Senioru skolai un tās vadītājai Rutai Orlovai par visiem organizatoriskajiem darbiem, Kuldīgas novada pašvaldībai un Kuldīgas kultūras centra darbīgajai komandai par atbalstu, Vīgnera mūzikas skolas bērnu ansamblim par skanīgo atklāšanas dziesmu, pasākuma ēdinātājiem SIA "Provinces sēta" par kuplā seniora pulka pabarošanu, fotogrāfam Artim Gustovskim par fotomirkļiem un Tomam par drona izlidināšanu, visiem darbnīcu vadītājiem par to, ka seniori atgriezās no tām tik piepildīti un pacilāti!

Projekta komandai ir patiess prieks, ka festivāla iedvesmojošo sajūtu dalībnieki aizveduši uz tik daudzām vietām Latvijā un pat aiz tās robežām!

Uz tikšanos citos jaudīgos pasākumos!

Madara Borisova, projekta sabiedrisko attiecību vadītāja; Agita Pleiko, projekta vadītāja;

Senioru festivāls "Dzīve kā zināšanu ceļš" organizēts projekta “Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds un Latvijas valsts budžets. Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.