Šodienas sabiedrība saskaras ar strauju novecošanu, ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Šī demogrāfiskā pārmaiņa rada nepieciešamību pēc jaunām pieejām, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti. Viena no šādām iniciatīvām ir Trešās paaudzes universitātes tīkla izveide, kas varētu sniegt plašas izglītības iespējas un sociālo atbalstu senioriem. Šīs idejas attīstībai Latvijā ir liela nozīme, un pieredzes apmaiņa ar kaimiņvalstīm, piemēram, Igauniju, sniedz vērtīgu ieskatu, kā tas varētu izskatīties praksē.

Nesen vairāki Atveseļošanās un noturības mehānisma projekta dalībnieki no Latvijas, pārstāvot senioru skolas un organizācijas, piemēram, Kuldīgas Senioru Skolu, Jelgavas Senioru Universitāti, Ķeipenes un Siguldas Senioru skolas, devās pieredzes apmaiņā uz Tartu, Igaunijā. Šīs vizītes mērķis bija izpētīt, kā Igaunijā tiek organizēta senioru izglītība un sabiedrības atbalsts, un kā šīs idejas varētu tikt ieviestas Latvijā.

Tartu pieredze senioru dzīves kvalitātes uzlabošanā

Tartu nevalstiskā organizācija "Kodukotus" (jeb "Apskāviens") darbojas jau 35 gadus un apvieno aptuveni 950 seniorus. Organizācijas vadītāja Malle Salk un viņas komanda izrādīja biedrības plašās telpas, kur senioriem ir pieejamas dažādas aktivitātes, piemēram, sporta nodarbības, valodu mācības un deju vakari. Senioru veselība un aktīvs dzīvesveids ir viena no galvenajām prioritātēm – organizācijā darbojas pat “vīriešu klubs”, kurā piedalās kungi līdz pat 96 gadu vecumam.

Kodukotus piedāvā plašu aktivitāšu spektru – no ceļojumu kluba līdz digitālo prasmju uzlabošanai. Interesanti, ka Igaunijas seniori digitālās prasmes apgūst labā līmenī, taču īpaša uzmanība tiek veltīta drošībai internetā, organizējot regulāras apmācības par to, kā izvairīties no krāpnieku nagiem.

Senioru izglītība un sabiedrības atbalsts

Vizītes laikā tika apspriesta senioru organizācijām svarīgā telpu pieejamība. Tartu seniori slavē savu pašvaldību par atsaucību un atbalstu, kas ļauj viņiem izmantot plašas, ērti pieejamas telpas. Pateicoties regulāram pašvaldības atbalstam – gan finansiālam, gan morālam – senioru organizācijas spēj darboties efektīvi un ilgtspējīgi. Šī pieredze var būt lieliska mācība Latvijas pašvaldībām, kā efektīvi atbalstīt senioru izglītības un aktivitāšu attīstību.

Stratēģiskā plānošana un senioru politikas nākotne Latvijā

Vizītes noslēgumā projekta dalībniekiem bija iespēja tikties ar stratēģiskās plānošanas eksperti Olgu Procevsku. Viņa piedāvāja svaigu skatījumu uz to, kādi soļi būtu jāveic, lai īstenotu Latvijas senioru izglītības iniciatīvas. Tika uzsvērts, ka svarīgi ir ne tikai formulēt skaidrus mērķus, bet arī neatstāt tos ierēdnieciskos jēdzienos – tā vietā jākoncentrējas uz reāliem rezultātiem un sasniedzamiem mērķiem.

Diskusijā tika aktualizēts jautājums par Trešās paaudzes universitāšu attīstību Latvijā – vai šādas izglītības iniciatīvas saukt par "senioru skolām", "senioru akadēmijām" vai "universitātēm". Arī jautājums par to, kā šīs iniciatīvas pozicionēt sabiedrībā un kā veicināt senioru politikas izstrādi Latvijā, bija būtisks.

Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas

Tartu pieredze apliecina, ka veiksmīga senioru izglītība un aktīva novecošana prasa radošu pieeju, pašvaldības atbalstu un ilgtermiņa stratēģisku plānošanu. Latvijā ir iespējams ieviest līdzīgas iniciatīvas, taču ir svarīgi izveidot ilgtermiņa stratēģiju un piesaistīt sabiedrības un valsts atbalstu.

Šādu iniciatīvu veiksmīga realizācija Latvijā varētu radīt jaunas iespējas senioriem, veicinot viņu sociālo iekļaušanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Turpinot diskusijas par senioru izglītības attīstību, ir būtiski sadarboties ar valsts institūcijām un izstrādāt senioru politiku, kas atbilst mūsdienu vajadzībām.

Nākamais solis projekta ietvaros ir vizīte Tartu Universitātē, kas varētu sniegt jaunus ieskatus un idejas Trešās paaudzes universitātes izveidei arī Latvijā.

Agita Pleiko, projekta vadītāja

Aktivitāte tiek īstenota projekta "Trešās paaudzes universitāšu tīkla izveide Latvijā sabiedrības vecākās paaudzes sociālās labklājības un drošības vairošanas interesēs”ietvaros, ko finansē no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta līdzekļiem.

Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.