Trešās paaudzes universitāšu (U3A) tīkla Lietuvas pieredzes pasākuma pirmspēdējā diena Viļņā-labo noskaņojumu nespēj izjaukt pat lietus. Šodien Vingio parkas Estrada visnopietnākā un garākā saruna ar mūsu vizītes organizētāju un eksperti Reginu Dovidavičiūti.

Dati no SoDra: Lietuvā ir 620000 pensionāri, 13% jeb ~70000 no viņiem strādā. Trešās paaudzes universitātes (U3A) ir par to-ko darīt pārējiem. Tātad-visai 2 806 000 Lietuvas iedzīvotāju sabiedrībai svarīgs jautājums. Jo mēs kā sabiedrība novecojam visā Eiropā.

Ja Pjērs Vella nodibināja pirmo U3A Francijā, tad Lietuva šo ideju pārņēma 1995.gadā no Polijas, kad Seima deputāts, gerontologs Medardas Čobotas izveidoja pirmo U3A. Šodien Lietuvā ir jau mazliet vairāk nekā 70 Trešās paaudzes jeb U3A universitātes.

Lietuvā U3A ir divu veidu: NVO un valsts/pašvaldību, mazliet vairāk ir tieši NVO dibinātas un darbinātas. Valsts U3A (Lietuvā-TAU) finansē valsts (izglītības ministrija), bet arī tām finansiāli neklājas viegli-jo naudu senioru izglītībai atvēl, hm… nu pēc aktuālo vajadzību nosegšanas izglītības sistēmā, teiksim tā-pēdējā kārtā. Tādējādi problēmas visiem vienas. Pašreizējais Trešās paaudzes universitāšu tīkls neapvieno visas 70 Lietuvas U3A, bet gan 52.

Bet lietuviešiem ir ļoti laba lieta-iesniedzot gada deklarāciju, katrs uzreiz var atzīmēt, ka 1,2% no valsts atgrieztajām nodokļu pārmaksām un attaisnoto izdevumu daļas var novirzīt/ziedot konkrētai NVO. Tā nauda, par kuru neviens neko neiesniedz un valstij nepieprasa atgriezt, nonāk Lietuvas NVO fondā, kas Lietuvā tikai uzsāk savu darbību, un vēl ir daudz neskaidrību-kā tas strādās. Un ko/kādā veidā finansēs. 1,2% sistēma darbojas jau vismaz 10 gadus.

Pašvaldībām atbalstīt pieaugušo neformālo izglītību (kas ir arī U3A), ir pienākums, kas noteikts likumdošanā, tikai… atbalsta lielums ir katras pašvaldības iniciatīva-kur veiksmīgāk lobē, tur atbalsta vairāk.

Kādas ir populārākās programmas-uzzina senioru aptaujās. Funkcionē 4 veidu programmas: Sociālās, Izglītības, Kultūras, Citas.

Jaunums ir-kā strādā biedrība “Senioru pasaule”, izmantojot zoom un citas mūsdienīgas iespējas. Par to mums detalizēti izstāsta biedrības vadītāja Vida Greičiuviene. Mums visinteresantākā liekas soļu krāšana, cenßoties “noiet” līdz Armēnijai-daloties ar emocijām un panākumiem, periodiski nosakot labākos. Kad Armēnija būs “sasniegta”, sekos stāsts par šo valsti, ko izstāstīs vai nu kāds tajā dzīvojošs lietuvietis vai kāds, kas uz to ceļojis.

Vēl interesantas ir atvērtās nodarbības-vienojošas lietuviešiem visā pasaulē, arī-kā pasniedzējiem. Vienā tādā nodarbībā mums ļauts ieskatīties.

Populāras ir izzinošās nodarbības. Un svešvalodu màcīšanās: šogad 5 angļu valodas grupas, nesen uzsāktas spāņu valodas nodarbības. Valodas māca mazās grupās (8-12 cilvēki), lai nodrošinātu kvalitāti.

Svarīgs spēlētājs senioru izglītībā Lietuvā ir Veselības veicināšanas institūcija, kas strādā 14 pašvaldībās, sadarbojoties Veselības un Kultūras ministrijām. Šis nav par slimībām, bet gan par proaktīvu rīcību, lai neslimotu. Par veselāku sabiedrību.

No Skandināvijas valstīm pārņemta projekta iniciatīva “Socialinis receptas” (Social Prescription). Par to mums pastāsta projekta Viļņas koordinatore Indre Krivickaite. Nodemonstrē arī sava darba metodes, sadalot mūs grupās un aicinot sarunāties, salīdzināt atšķirības starp valstīm.

Izkustamies pie hantelēm, izstaigājam estrādes plašumus, celiņus, satiekam sportotājus, tai skaitā-ar īpašām vajadzībām.

Paldies par garšīgajām pusdienām, Senioru Pasaulis!

Rīt dodamies uz Kauņu!

Turpunājums sekos.