“Šeit es slēpjos no vientulības,” — saka 84 gadus vecā Zaiga, Vidusdaugavas Senioru universitātes studente. Viņa nāk uz nodarbībām saziņas un draudzības dēļ, jo “šeit ir daudz gudru cilvēku”, kas palīdz novērst skumjas un uzlabo garastāvokli.

Vidusdaugavas Senioru universitāte (ViSU) darbu sāka 2025. gada 1. oktobrī — Starptautiskajā senioru dienā. Tā izveidota kā biedrības Vidusdaugavas NVO centrs struktūrvienība.

Universitātes mērķis ir ne tikai sniegt zināšanas vecāka gadagājuma cilvēkiem, bet arī padarīt mācību procesu patiesi interesantu, ļaujot senioriem pašiem piedāvāt tēmas, idejas un lekciju virzienus. To uzsvēra Vidusdaugavas NVO centra vadītāja Agita Pleiko, atklājot jauno struktūrvienību.

Lai ar savām acīm redzētu, kā darbojas šī universitāte, 4. novembrī portāls “Chayka.lv” apmeklēja vienu no nodarbībām. Tas notika projekta par iedzivotāju novecošanu ietvaros ar Journalismfund Europe finansiālu atbalstu.

Kas ir “Trešās paaudzes universitāte” un kāpēc tā nepieciešama?

“Trešās paaudzes universitātes” jeb U3A (University of the Third Age) radās kā atbilde sabiedrības novecošanas izaicinājumiem. Pirmā šāda universitāte tika izveidota 1973. gadā Tulūzas Universitātē Francijā, kur sāka darboties pirmā mācību programma senioriem.

Vēlāk Eiropā, uz nevalstisko organizāciju bāzes, sāka veidoties arī “Senioru skolas”. Latvijā pirmā šāda skola tika dibināta Krāslavā 2015. gadā. Tās izveidotāji ir Tatjana Azamatova un Raimonds Lazda.

Lai formāts var atšķirties, būtība paliek viena — tā ir vieta, kur cilvēki pensijas vecumā var regulāri tikties, mācīties, dalīties pieredzē un būt sabiedriski aktīvi.

Šādas skolas un universitātes tiek veidotas, jo pieaugot dzīves ilgumam, cilvēks, aizejot pensijā 65 gadu vecumā, var sagaidīt vēl vismaz 20 dzīves gadus, skaidro Tatjana Azamatova. “Nedrīkst šos 20 gadus izniekot — dzīvei jābūt piepildītai, interesantai un veselīgai. Tas dod labumu ne tikai pašam senioram, bet arī sabiedrībai kopumā,” stāsta viņa.

Pēdējo gadu laikā Tatjana Azamatova aktīvi veido šādu iestāžu tīklu visā Latvijā, sadarbojoties ar dažādu NVO vadītājiem un domubiedriem. Tagad līdzīgas struktūras darbojas daudzviet valstī — šoruden tāda U3A universitāte atklāta arī Daugavpilī, Daugavpils Universitātes bāzē. Vairāk par to lasiet šeit.

Starp Tatjanas domubiedriem ir Agita Pleiko un Sanita Bērtmane (Ikšķiles Senioru skola), kā arī Ruta Orlova (Kuldīgas Senioru skola). Viņu kopīgā darba rezultāts bija pirmais Senioru festivāls Latvijā, kas notika 2025. gada 17. septembrī, un Latvijas U3A asociācijas dibināšana, kas notika jūlijā.

Kā darbojas Senioru universitāte Jēkabpilī

Vidusdaugavas Senioru universitāti vada Tatjana Azamatova, kura pasniedz arī vairākas nodarbības. Viņa stāsta, ka Vidusdaugavas NVO centra padome nolēma universitāti veidot pēc augstskolas principa — ar fakultātēm, nevis vienotu programmu.

“Jēkabpils ir diezgan liela pilsēta, un aktīvi cilvēki dzīvo arī visā novadā. Mēs cerējām, ka interesentu būs daudz. Un tā arī notika: pieteikumus iesniedza vairāk nekā 100 senioru un tas vēl nav viss,” stāsta Tatjana. Viņa piebilst, ka nākotnē viņi varēs atvērt filiāles arī citviet.

Pašlaik darbojas trīs no plānotajām sešām fakultātēm:

• Uzņēmējdarbības un sociālās ekonomikas fakultāte — programma “Senioru sociālā aktivitāte un pilsoniskā līdzdalība: NVO izveides pamati”. Nodarbības vada Latvijā pirmās Senioru skolas vadītāja Tatjana Azamatova;
• Mākslas un amatniecības fakultāte — programma “Vizuālā māksla un radošums”, pasniedz grafiskais dizainers Raimonds Vindulis;
• Literatūras un žurnālistikas fakultāte — programma “Vēsture sākas ar tevi. Personīgā arhīva organizācija, dienasgrāmata un memuāri”, vada Sarmīte Plūme, bijusī Latvijas Televīzijas žurnāliste un redaktore.

“Katra personība — svarīga valsts vēstures daļa”

Portāls Chayka.lv piedalījās divās nodarbībās 4. novembrī. ViSU atrodas bijušās sākumskolas telpās Rīgas ielā 192, kur šobrīd darbojas arī Kopienas centrs — vieta, kur mājo dažādas pilsētas NVO. Šoreiz Sarmītes Plūmes vadītā nodarbība notika Jēkabpils Vēstures muzejā.

Studentus sagaidīja muzeja direktore Inese Berke un galvenā krājuma glabātāja Līga Keiša. Viņas stāstīja par iedzīvotāju personīgo arhīvu nozīmi un uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt fotogrāfijas, dokumentus un ģimenes stāstus, kas nākotnē kļūs par daļu no pilsētas un valsts vēstures.

Nodarbības uzsvars bija uz to, ka katrs no mums ir nozīmīga mūsu dzimtenes un valsts vēstures daļa.

“Es nodomāju, ka šeit mēs varam izmantot tieši muzeju, lai uzzinātu to, kas mums ir svarīgi, un arī padomātu par to, kā katrs no mums var palīdzēt muzejam saglabāt mūsu vēsturi. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi apzināties — katrs no mums ir vērtība savai pilsētai un valstij kopumā,” saka Sarmīte Plūme.

Sarmīte dalījās, ka studentu vidū ir unikāli cilvēki ar neticami bagātu personīgo pieredzi, ar ko ir ļoti svarīgi dalīties ar citiem. Un tā ir arī būtiska senioru universitāšu un skolu misija.

Kāpēc senioriem vajadzīgas savas NVO?

Otrajā nodarbībā Tatjana Azamatova skaidroja, kā soli pa solim izveidot sabiedrisko organizāciju.

“Mēs izveidojām sociālās ekonomikas fakultāti, kurā attīstīsim senioru zināšanas un prasmes veikt saimniecisko darbību, kā arī būt sociāli aktīviem. Un šodienas nodarbībā es stāstīšu, kā izveidot NVO un uzsākt sabiedriski un ekonomiski nozīmīgu darbu,” stāsta Tatjana.

Pēc viņas teiktā, šāda aktivitāte palīdz lauzt stereotipus, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem vairs nekas nav vajadzīgs.

 “Ja mainīsim šo uztveri, tas nāks par labu gan pašiem senioriem, gan sabiedrībai kopumā. Seniori ir milzīgs neizmantots potenciāls,” uzsver Tatjana. Tatjana min piemēru — omīšu grupa, kas rūpējas par ielas kaķiem. Ja viņas dibinātu biedrību, varētu piesaistīt sabiedrības uzmanību un finansējumu, lai palīdzētu vairāk.

“Tāpat seniori ir bijuši skolotāji, juristi, amatnieki — viņi var turpināt darīt nozīmīgas lietas, dalīties savās prasmēs, organizēt pasākumus vai palīdzēt sabiedrībai. Viņi var darīt jebko!”

“Lai nejustos aizmirsts un nevajadzīgs”

Chayka.lv redakcija pārliecinājās — šādas universitātes senioriem tiešām ir vajadzīgas. Par to liecina gan senioru uzmanība, gan viņu entuziasms, gan vēlme mācīties un būt kopā.

“Es ļoti mīlu mācīties — nāku uz visām nodarbībām kopš pirmās dienas. Nākšu arī turpmāk, lai nesēdētu mājās un nejustos aizmirsta un nevienam nevajadzīga,” saka Nadežda, 61 gadu veca Jēkabpils Senioru universitātes studente.

Nodarbības par simbolisku maksu

ViSU nodarbības ir maksas, taču par simbolisku samaksu:

• rudens semestrī (10 lekcijas, katra 1 h 40 min) — 10 eiro,
• ziemas semestrī (20 lekcijas) — 20 eiro.

Tatjana uzskata, ka šāda maksa veicina atbildīgāku attieksmi un motivāciju, bet vienlaikus — samaksājot par vienu programmu — seniori var bez maksas apmeklēt vēl divas citas.

Sekot jaunumiem var Vidusdaugavas Senioru universitātes Facebook lapā, kur pieejams arī nodarbību grafiks un pieteikuma saite.

Raksta avots: https://lat.chayka.lv/2025/11/27/jekabpils-senioru-uni/